Pāriet uz saturu

Tīruma veronika

Vikipēdijas lapa
Tīruma veronika
Veronica arvensis L.
Tīruma veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaTīruma veronika (Veronica arvensis)
Tīruma veronika Vikikrātuvē

Tīruma veronika (Veronica arvensis) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga, kuras sākotnējais izplatības areāls bija Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā, taču mūsdienās kā nezāle ir plaši ieviesusies visā pasaulē. Tīruma veronikas ir plaši sastopamas visā Latvijas teritorijā — atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas aug dārzos, tīrumos, nezālienēs, ceļmalās, retāk sausos mežos.[2]

Tīruma veronika ir viengadīgs, 5—25 cm garš lakstaugs. Auga stublājs ir klāts ar atstāvošiem matiņiem, tas ir pacils vai stāvs un bagātīgi zaro.

Lapas uz stublāja ir izvietotas pretēji — to plātne ir olveidīga, 0,5—2 cm gara un 0,4—1,5 cm plata, lapas mala ir strupi zāģzobaina un gals strups. Apakšējo lapu pamats sekli sirdsveidīgs, bet augšējās lapas pakāpeniski pāriet iegarenās vai lancetiskās seglapās ar gludu malu un parasti 1—2 zobiņiem katrā pusē seglapas pamata tuvumā.

Augšējo lapu žāklēs var attīstīties individuāli ziedi. Ziedkāts ir īss (ap 0,1 cm) — īsāks nekā kauss. Ziedu kauss ir klāts ar dziedzermatiņiem, tas ir četrdaļīgs un divas no kauslapām ir lielākas. Vainags ir gaiši zils, mazliet īsāks vai tikpat garš, cik kauss. Vainaga apakšējā daiva ir šaurāka nekā pārējās. Augšējā daiva parasti visplatākā. Augļu laikā ziedkopa pagarinās un kļūst skraja. Auglis ir otrādi sirdsveidīga pogaļa, īsāka nekā kauss, apmatota. Pogaļas joma dziļa, irbuļa palieka jomas garumā. Zied no maija līdz septembrim.[2]